“Dienas Bizness” intervija ar Gevinu Pūlu: “Londona vilina vēl vairāk”

Londona vilina vēl vairāk

Olimpiska mēroga tēriņi devuši iespēju ne mazāk ambiciozam vietējās reģenerācijas plānam ar starptautisku nozīmi Londonas topošajā inovāciju un tehnoloģiju parkā Here East, kas solās būt lielākais Eiropā, notikusi tā inovāciju centra Plexal «mazā atvēršana». Centrs pilnībā darbu sāks nākamgad maijā. Saruna ar Here East vadītāju Gevinu Pūlu (Gavin Poole) notiek Londonā Latvijas-Lielbritānijas tirdzniecības kameras tirdzniecības misijas ietvaros.

Ja neskaita, ka Here East būs lielākais šāda veida parks Eiropā, vai tā citādi ir tipiska startap darba vieta?

Parka apjoms ir milzīgs, un mēs varam atļauties būt ļoti elastīgi. Tur ir iespējas, sākot ar vienkārši apsēšanos sarunai, kā mēs šeit pašlaik darām, līdz savam darba galdam, vairākiem galdiem kopdarba telpā, nelielam atsevišķam birojam un tad līdz pat telpām deviņu tūkstošu kvadrātmetru lielumā, kur jau var būt ražotne. Here East vienkopus būs burtiski viss, sākot ar lielisku vidi ideju radīšanai, biznesa plāna izstrādnei, dažāda finansējuma pieejamībai, akadēmiskās pētniecības pieejamībai un tādai izaugsmei, kāda uzņēmumam tai fāzē būs vajadzīga, ieskaitot ražošanu, faktiski nemainot atrašanās vietu. Tas ir unikāli, ka viss var notikt vienuviet. Jūs Here East attīstāt jebkādu savu startapa ideju, lai tā būtu pakalpojumu, programmēšanas, tehnoloģiju vai kādā jomā, un turpināt augt, turpat saņemot visu nepieciešamo nākamajām biznesa fāzēm. Tur ir lieliskas telpas dizainam un prototipu veidošanai un ražošanai, un Here East jau darbojas startapi no tādām industrijām kā mode, sporta tehnoloģijas, lietu internets u.c. Mēs esam sevišķi pievilcīgi kompānijām, kas rada fiziskus produktus, kam ir vajadzīgi prototipi un rūpnīcu laboratorijas.

Cik noprotu, jūsu privātā motivācija vadīt šo grandiozo projektu nav tehnoloģiju trakums, bet gan Stratfordas vietējās kopienas attīstība?

Jā, mums, projekta veidotājiem, tas nozīmē reģiona reģenerāciju.

Bet jūs pats esat inženieris, ne jau nekustamo īpašumu attīstītājs?

Jā, esmu 23 gadus bijis aeronautikas inženieris Karaliskajos gaisa spēkos. Pēc tam es četrus gadus iesaistījos politikā – konservatīvajā domnīcā Sociālā taisnīguma centrs. Mūsu fokuss bija sociālā atjaunošana, reģenerācija. Tur es izmantoju savu militāro pieredzi, organizatora spējas, jo 20 gadus viscaur pasaulē biju komandējis ļoti daudz cilvēku. Here East projekta sirdī ir reģenerācija, un arī šeit manas vadītāja spējas ir pašā laikā.

Vai projektā iesaistītajiem reģenerācija ir vienota vīzija, vai arī citiem ir citi mērķi?

Nē, mēs tajā esam pilnīgi vienoti. Mums ir neliela stratēģijas komanda, un mēs tam pieejam nopietni jau kopš 2011. gada. Tāpēc visi projekta dibinātāji, vadītāji, konsultanti un akcionāri šai redzējumā ir vienoti.

Kam pieder šī zeme, uz kuras projekts tiek attīstīts?

Mūsu saimnieks ir London Legacy Development Corporation, kas ir visa olimpiskā parka – Queen Elizabeth Olympic Park – atbildīgie uzraugi. Viņiem mums bija jāgatavo arī projekts tai iepirkuma konkursā, un viņi Here East ēkas ir iznomājuši uz 200 gadiem. Mēs paši esam private kompānija un darbojamies olimpiskā parka diezgan nelielā ziemeļrietumu stūrī. Telpu apjoma ziņā šeit ir virs 111 tūkstošiem kvadrātmetru. Pats olimpiskais parks ir lielākais cilvēka radītais parks Eiropā, mēs esam tā maza daļa, bet mēs esam tā vienīgā ekonomiskā sastāvdaļa. Šī gan ir ļoti centrāla daļa, un, piemēram, Here East sadarbosies ar vietējo Haknijas koledžu, radot Lielbritānijā pirmās digitālās māceklības vietas. Lāfboro universitāte šeit veido jaunu pētījumu centru pēcdoktorantūras pētījumiem kultūras, biznesa, sporta un veselības jomās, kā arī Londonas Universitātes koledža (UCL) uz Here East pārceļ savu Vides būvniecības un Inženierijas fakultāti.

Izklausās, ka valdības tēla saglābšanā pēc olimpiādes tēriņiem jums ir nudien ass figūras loma.

Mūsu centra ēkas bija pēdējās, kuru nākotnes liktenis un izmantošana tika izlemta. Tas bija desmit dienas pirms olimpiādes sākuma. Londonā mums jau ir līdzīga pieredze, piemēram, ar Tūkstošgades Doma rekreāciju Ziemeļgriničā, kas tika pārveidots par O2 stadionu. Līdzīgi ar šīm olimpiādes ēkām, nevienam jau nebija skaidrs, ko ar tām pēc tam iesākt, un tās varēja kļūt par «balto ziloni», kāds sākumā bija Tūkstošgades Doms. Tomēr mēs izstrādājām ļoti spēcīgu vīziju par reģiona rekreāciju uz problemātiskās infrastruktūras bāzes.

Vai vispār bija iespējama cits variants, piemēram, olimpiskā preses centra monstrozi jaudīgo datu kabeļu dēļ?

Tos likt lietā tiešām bija kārdinoši no sākta gala, bet cilvēki par šādu centru sākumā uztraucās, jo tā tomēr ir vieta uzplaukstošās Londonas nomalē. Mēs esam rēķinājušies ar to, ka Londona neizbēgami pieaugs, un piecos gados, kopš mēs ar šo nodarbojamies, tas ir jau noticis. Londona izplešas, un tas pats notiek arī ar tās ļoti spēcīgo jauno tehnoloģiju kopienu.

Runājot par jūsu pasākuma partneriem, reģenerācija ir laba lieta, tomēr nekustamo īpašumu attīstītājiem svarīga ir arī peļņa, vai ne? Kas tomēr ir pamatā – ideja vai nauda? Protams, 200 gadu nomas līgums izklausās visai idejiski.

Projektā ir runa par vairāk nekā 100 miljoniem sterliņu mārciņu, kas tiek ieguldītas attīstībā, tāpēc mums ir jābūt pārliecinātiem, ka tas ir liels ilgtermiņa projekts ar attiecīgu nomas līgumu. Tomēr ir ideja, ka pašreizējais Here East fokuss ir tikai apmēram uz desmitgadi, jo šī vieta izmantojuma ziņā ir ļoti elastīga. Šai desmitgadē virzība ir uz pievienojošo ražošanu, piemēram, 3D druku, autonomajiem automobiļiem un valkājamajām ierīcēm. Bet pēc desmit gadiem tas var būt kaut kas pilnīgi cits, jo tendencies jau mainās un nākotnē tehnoloģijas mainīsies vēl ātrāk. Tomēr kopā ar UCL un Lāfboro universitāti mūsu pusē mums ir visas iespējas piekļūt visjaunākajai informācijai par tehnoloģiju idejām. Šie akadēmiskās pētniecības institūti parasti ir pašās progresa priekšējās līnijās, jo no intelektuālajiem uzdevumiem tās neatrauj, piemēram, obligāta vajadzība to visu monetizēt, tāpēc mums būs ļoti pilnvērtīga informācija par tehnoloģiju jomā notiekošo un to, kas mums vēl tikai gaidāms. Piemēram, UCL ir Robotikas institūts, kas arī sāk darboties Here East. Tas ir lieliski, bet jau tiešām interesanti tas kļūst kombinācijā ar UCL mākslīgā intelekta pētījumiem. Kad tos savieno ar robotiku, tad jau pašlaik rodas intriga, kas mūs gaida nākotnē. Tādas zināšanas mums dod arī priekšrocību mobilizēt šādu tendenču komerciālai attīstīšanai nepieciešamās finanses.

Paskaidrojiet, lūdzu, Here East biznesa modeli!

Tas ir vienkāršs – šī ir nekustamā īpašuma attīstīšana, tipisks investīcijas un peļņas modelis, bet tam ir arī citas ieņēmumu plūsmas.Viena ir pasākumu rīkošana. Mums ir lieliska telpa teātrim, tāpat arī pasākumu rīkošanai. Tāpat inovāciju centrs kā kopuzņēmums mums dod vairākas ieņēmumu plūsmas. Bet pamatā ir telpas un korporatīvās programmas. Mēs arī veidojam uz tehnoloģijām fokusētu fondu, kas mums dos pieeju investīcijām. Mēs palīdzam kompānijām augt savā inovāciju centrā, tās iziet dažādus investīciju ciklus, un tā mums ir iespēja tajās investēt, kas dos labumu šīm kompānijām un atkal jau ieņēmumu plūsmu mums. Ir daudzi šādi veidi, kā gan maksāt par kompāniju un Here East inovāciju ekosistēmas attīstību, gan arī pelnīt no tās.

Tātad tā nav vis vienkārši nekustamā īpašuma attīstīšana, bet arī kompetenču pakalpojums?

Kompetenču (know-how), kontaktu un arī finansējuma. Izklausās pēc riska kapitāla un īpašumu pārvaldnieka mikšļa. Apmēram tā arī ir. Mēs kļūsim arī par startapu finansētājiem. Daži no tiem plauks, daži ne, bet mēs gribam būt līdzdalīgi šai, kopumā ņemot, izaugsmē.

Vai jums ir atšķirība starp startapiem un lielajām kompānijām, piemēram, prasītajā īres maksā?

(Vilcinās) To var darīt, bet vispār mēs negribam, ka pie mums Here East būtu kādi lielo korporāciju biroji. Mēs noteikti gribam, lai lielākas kompānijas Here East apsver kā vietu, kur strādā inovāciju komandas inovatīvu produktu radīšanai, un tāpēc šeit ir pieeja talantiem un pašam jaunākajam. Kas attiecas uz īres līgumiem, tad tie, kā jau sākumā norādīju, ir ārkārtīgi elastīgi, un tas sakāms arī par termiņiem. Here East kompānijai ir ļoti liela iespēja mainīt īrējamo platību saskaņā ar tās attīstības ciklu. Ilgākais īres līgums mums pagaidām ir uz 40 gadiem – ar universitātēm. Viņiem vajag lielākas telpas, un viņiem arī vajag ilgāku laiku, lai augtu. Būt Here East ir svarīgi viņu reputācijai, ieskaitot starptautisko reputāciju, un tas prasa ilgtermiņa perspektīvu.

Bet jūs tad nešķirojat īres cenu lielajiem un startapiem?

Atšķiras cenas un līgumu fleksibilitāte. Ja, piemēram, kompānija pie mums īrē 200 darbavietas, mēs par cenu aprēķinām pēc kvadrātmetriem. Bet, ja jums ir startaps nelielā birojā vai kopdarba telpā, tad tas būs lētāk un elastīgāk. Mēs strādājam ar katru individuāli un skatāmies, kādas ir prasības un kā tās vislabāk apkalpot, un mēs esam arī visai pārliecināti, ka mums ir gana daudz telpas, lai to spētu.

Jūsu partneri ir Delancey – izteikta nekustamā īpašuma attīstības kompānija.

Viņi ir mūsu nesējraķete. Viņu sākotnējā pieredze ir datu centros, un viņi ir padomdevēji kādam savam klientam, kas pašlaik ir arī Here East akcionārs un īpašnieks.

Tad jūs ar savu pēcolimpisko megakabeli esat ar startapiem maskējies datu centrs?

Nē. Sākumā Here East piederēja minētajam datu centram, bet tad mēs pieaicinājām Delancey, un viņi izpirka datu centra daļas.

Kā jūs iezīmējat Here East starptautiskajā biznesa kartē?

Mēs Eiropā un Amerikā piedāvājam patiešām labas apmaiņas programmas. Ja, piemēram, ASV kompānija grib ienākt Eiropā, tad šeit ir iespēja gūt visa veida sākotnējo atbalstu – juridisko, finanšu, konsultāciju un partner atrašanu – neatkarīgi no tā, vai kompānija tālāk izvēlas palikt Here East. Šī ir ļoti droša un mīksta piezemēšanās vieta ieejai Eiropā, it sevišķi tajās jomās, uz kurām fokusējas Here East.

Ko jūs par to sagaidāt pretī?

Ja kāda no mūsu parka kompānijām grib ieiet ASV vai citos tirgos, tad mums tur ir jau sakari.

Tas nozīmē, ka arī diezgan maziem inovāciju centriem ir izdevīgi ar jums sadarboties?

Protams. Inkubācijas centri ir aizvien izvēlīgāki, un arī mēs skatāmies, lai katrs jaunais pienācējs pievienotu vērtību tieši tam, uz ko mēs fokusējamies.

Esat kādiem jau atteikuši?

Jā, dažiem. Ir bijuši mēģinājumi, piemēram, noīrēt visu šo ēku, un tas nu nekādi neatbilst mūsu vīzijai. Mums uz paredzami ilgu laiku ir arī gana daudz izglītības sektora klātbūtnes, tāpēc mēs neņemsim jaunus spēlētājus šai nišā, lai centrs nekļūtu par universitātes pilsētiņu. Mēs neņemsim klāt arī vēl kādu datu centru, jo tāds šeit ir jau pamatā. Arī citu inovāciju centru mēs šeit negribam, jo viens milzīgs jau ir, tāpēc ir noraidīti daži tādi piedāvājumi. Mēs cenšamies uzturēt pareizās šā mikšļa proporcijas, un to saprot arī noraidītie. Piemēram, viena šāda kompānija sarunu procesā pati teica, ka telpas ir lieliskas, tomēr viņu darbinieki šai ekosistēmā nejustos iederīgi.

Here East kopā ar savu inovāciju centru Plexal tiks oficiāli atvērts maijā, bet lielākā daļa kompleksa, cik saprotu, ir jau izīrēta?

Jā, 55% ir izīrēti. Tie ir produktu dizaineri, ražotāji, pētnieki. Atlikušas praktiski biroja telpas un divas studijas, bet citas studijas arī ir izīrētas. Mēs gan reklamējamies, gan arī cilvēki paši nāk un interesējas pie mums, un mums ir arī izvērsts aģentu tīkls. Jāievēro, ka vēl atlikušās biroju telpas mēs neesam mārketējuši, lai tas nenotiktu sasteigti.

Kas bija tas, ko jūs gribējāt izdarīt un panākt, pirms sevi mārketēt?

Uzbūvēt un iedibināt nepieciešamās komponentes – datu centru, universitātes ar inženierijas un ražošanas aprīkojumu, kā arī sadarbību ar apkārtnes mākslinieku kopienu un protams, inovāciju centru ar startapu akselerācijas programmām. Pamatā mums sākumā bija nepieciešamas piemērotas ēkas šīm dažādajām vajadzībām, un tad jau mēs varējām arī sākt gādāt par atbalstošo komponenti – restorāniem, bāriem, veikaliem, un arī tos mēs izvēlamies noteiktās proporcijās, lai piedāvājums būtu praktiski visā cenu un gaumju spektrā.

Vēl, lūdzu, nedaudz par jūsu un Baltijas sadarbības potenciālu!

Es Baltijā saskatu lieliskus tehnoloģiju uzņēmējus un ļoti lielu izaugsmes potenciālu, sevišķi programmēšanā, arī enerģētikas sektorā un visā, kas saistīts ar viedajām pilsētām un savienotajiem produktiem. Baltijā un Ziemeļvalstīs šajās jomās ir ļoti labi produkti. Ja mums izveidosies sadarbība, tad Here East ir fantastiskas šo tehnoloģiju izmēģinājumu iespējas. Mūsu pluss, kā jau sākumā minēju, ir elastībā. Mēs varam jums sagatavot biroju desmit cilvēkiem darba kārtībā divās dienās.Tam nav noteikti jābūt startapam; tā var būt arī jau iedibināta kompānija, kas grib piekļūt jaunām idejām un iespējām. Tā pēdējos pāris mēnešos šeit birojus atvēra veselas trīs spēļu industrijas kompānijas ‒ no Islandes, Norvēģijas un Dānijas. Tās visas tika uzrunātas izmantot Londonas iespējas, un tika sniegts atbalsts šeit komfortabli piezemēties.

Cik apjomīga ir jūsu pieredze citur? Jums fonā tomēr ir olimpiska mēroga publiskie tēriņi ar unikālu gatavu infrastruktūru, kas citādi nebūtu radusies.

Skatoties arī uz mazākām valstīm, ekonomikām un pilsētām, jautājums ir – kāds ir jums piemērots inovāciju centra izmērs? Un, protams, mēs paši nekad neko tik apjomīgu nebūtu darījuši. Jā, šeit pamatā ir ļoti lieli nodokļu maksātāju naudas ieguldījumi. Mums mēdz jautāt, cik daudz mēs saņemam no valdības? Mē nesaņemam neko – šis ir tīri komerciāls projekts, tomēr vēl pirms tā šeit pamatā ir vērienīgas publiskās investīcijas. Bet visādi citādi šis noteikti ir replicējams modelis arī citur, un tam jau nav obligāti jābūt vairāk par miljonu kvadrātpēdu lielam. Jautājums vienkārši ir par to, kas ir pieejams un kas vietējai ekosistēmai ir svarīgs un nepieciešams. Varbūt tā ir reģenerācija, varbūt tas ir kaut kas pilnīgi jauns.

Kā jūs mērāt savus panākumus?

Investori, dabiski, vērtē ieņēmumus no ieguldītā kapitāla. Mēs monitorējam arī pie mums strādājošās kompānijas – cik strauja ir to izaugsme, cik daudzi un cik sekmīgi nonāk līdz sākotnējam publiskajam piedāvājumam. Plašāk jau reģenerācijas projektā ir jāskatās, cik daudz jaunu darba vietu piecos līdz desmit gados mēs būsim radījuši un kāda ir šo darbinieku turpmākā karjera. Tas ir viegli izmērāms. Piemēram, mūsu recepcijas čalis ir jau sācis digitālo inovāciju maģistra studijas. Tās ir Here East sagādātas iespējas.

Vai piekrītat spriedumam, ka startapi un t.s. graujošās inovācijas iznīcina darbavietas?

Nē, nepiekrītu. Vienmēr ir veidi, kā celt efektivitāti, un lietām tāpēc ir jāmainās. Agrāk varēja domāt, ka lauksaimniecības mehanizācija radīs masu bezdarbu, bet iznākumā efektivitātes pieaugums ir devis iespējas virknei atbalstošo nozaru, kur radās jaunas darbavietas. Protams, prasmēm un iemaņām ir jāmainās, bet sabiedrības apmācības atjaunošana jau mums nav nekas nepazīstams. Tā robotizācija, mākslīgais intelekts un savienotās ierīces cels efektivitāti, bet tās arī radīs jaunas iespējas un veselas jaunas nozares.

Didzis Meļķis
“Dienas Bizness”

2016. gada 11. novembris