Dienas Bizness intervija ar Patrīciju Grīru, Bristoles un Bātas reģiona vietējās uzņēmējdarbības partnerības (West of England LEP) vadītāju

db_raksts

Briti aiziet uz palikšanu
Latvijas prioritāte par savu pilsoņu statusu tiks ievērota; ekonomiskajā sadarbībā uzsvars būs uz inovāciju

Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas Lankasteras nama programmatiskā uzruna par valdības politiku pēc referenduma par izstāšanos no ES jeb Brexit ir labs piemērs finanšu tirgu emocionālajai iedabai, kas uzskatāmi redzama mārciņas kursa uzvedībā. Krietnu pusgadu informācijas vakuumā un minējumos dzīvojušie tirgus dalībnieki reaģēja eiforiski, un mārciņas vērtība uzšāvās augšup straujākajā vienas dienas pieaugumā kopš 1998. gada, bet trešdien tam jau sekoja korekcija.

Entuziasma pamatā ir T. Mejas paziņojums, ka par galējo Brexit līgumu, kad nu tas pēc pāris gadiem būs gatavs, tomēr balsos abas parlamenta palātas, kā arī retorika par Lielbritānijas ekonomiskās diplomātijas paredzamajām globālajām aktivitātēm jau bez Briseles balasta. Arī jaunums, ka Dauningstrīta 10 neplāno turpmāku dalību ES vienotajā tirgū, ticis uzņemts pēc principa, ka labāk šausmīgs gals nekā bezgalīgas šausmas.

Proeiropeiska nostāja

Runā lasāms, ka plānu par dalību ES vienotajā tirgū atmešana britu turpmākajā rīcībpolitikā ir burtiski pasvītrota, tomēr kopējā Brexit politikas nostāja ir ļoti proeiropeiska, un drošības sadarbības lietās tā ir ne vien nemainīga, bet ar apsolījumu to izvērst. Blakus izlūkošanas un pretterorisma operācijām šai kontekstā vārdā nosaukta ir arī Igaunija, kur briti apsola turpmāku militārpersonu klātbūtni NATO ietvarā. Latvijai laba ziņa ir tā, ka skaidrs ir kļuvis jautājums par mūsu pilsoņiem, kas jau dzīvo Lielbritānijā, – to statuss un tiesības praktiski ir garantētas arī pēc Brexit.

Nosacījums tam ir Eiropā jau esošo britu valstspiederīgo statusa nemainība, bet tur nu būtu jānotiek tiešām nezin kam, lai, piemēram, spāņi sāktu diskriminēt uz saulainām vecumdienām apelsīnu birzīs turp pārvākušos britu pensionārus. Tā ka latvju «sprīdīši» līdz turpmākajam var atviegloti uzelpot un mūsu diplomāti šai ziņā arī. Nekāda atelpa gan nav paredzama ekonomiskajā diplomātijā, bet lielos vilcienos tas jau tāpat bija skaidrs arī bez Brexit. Pozitīvā ziņa no T. Mejas runas šai sakarā ir programmatiskais uzstādījums par britu ieinteresētību tieši zinātnes un tehnoloģiju starptautiskajā sadarbībā, kas ir skaidrs signāls par valdības turpmāko tēriņu virzienu un konkrētajām durvīm, kas ir un būs atvērtas sadarbībai. Papildus tam premjere uzsver arī varas repatriāciju ne vien no Briseles uz Londonu, bet tālāk arī uz reģioniem un pašvaldībām, kas visnotaļ sakrīt ar Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības kameras (kameras) stratēģiju, lobējot Latvijas un Lielbritānijas sadarbības izvēršanu tieši IKT jomā, par ko DB ir vairākkārt rakstījis iepriekš.

Kamera arī fokusējas konkrēti uz dienvidrietumu Angliju jeb Bristoles un Bātas reģiona vietējās uzņēmējdarbības partnerības (local enterprise partnership jeb LEP) pieredzes pārnesi uz Latvijas reģioniem. LEP pamatā ir reģionālo un vietējo pašvaldību, augstskolu un biznesa sadarbība inovācijas sistēmā ar mērķi radīt augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus un ekonomiski un sociāli pievilcīgu dzīvi reģionos. Bristoles un Bātas reģions izraudzīts tāpēc, ka tas ir samērojams ar Latvijas ekonomiku un kamerai tajā ir arī biznesa pieredze LEP ietvarā.

Brīvība tīklos

Arī ja Lielbritānija aizietu no ES, britu paredzamo fokusēšanos uz tehnoloģijām un augošu sadarbības tīklošanas vēlmi tieši biznesa līmenī un šai jomā DB savulaik paredzēja kameras valdes priekšsēdētājs Mārcis Liors Skadmanis. Tagad viņš saka, ka «kameras darbs ļoti saskan ar šo praktisko pieeju un iespēju Latvijas un Baltijas IT uzņēmumiem un pašvaldībām dibināt jaunas sadarbības ar Rietumangliju – Bristoli un Ziemeļsomersetu, kur ir arī pašreizējā tirdzniecības ministra Laiema Foksa pārstāvētais elektorāta apgabals». Viņš arī norāda, ka šī labvēlīgā situācija nenozīmē automātiskus labumus. Tāpēc ir svarīgi, lai «Latvijas pašvaldības un arī IT kompānijas mācētu saredzēt iespējas un tās izmantot, sevišķi jau ņemot vērā, ka Rietumanglijas LEP puse sadarbībai ir gatava ar atplestām rokām».

Sarunā ar DB arī Rietumanglijas LEP (West of England LEP) vadītāja Patrīcija Grīra apstiprināja reģiona atvērtību sadarbībai ar Latviju un ieskicēja reģiona un Lielbritānijas pieredzi. Praktiski LEP rīcībpolitika, kas ir Lielbritānijas nacionālās inovācijas sistēmas daļa, kā brīvprātīga pašvaldību, biznesa un augstskolu sadarbība sākās 2011. gadā. Līdz ar to tika mainīts politiskais uzsvars no vienkārši reģionālās attīstības, kas ir pārāk izplūdis koncepts, uz efektīvāko LEP modeli, kura mērķis ir praktiska komerciālā efektivitāte, bet stimuls – iespēja vienoti pretendēt uz konkursa kārtībā piedāvātu centrālās valdības finansējumu LEP projektiem. P. Grīra vērtē, ka arī LEP ir daļa no reģiona sekmīguma, kļūstot par lielāko iemaksu veicēju reģionālās izlīdzināšanas fondā pēc Londonas. Kopumā nodokļos reģions samaksā desmit miljardus GBP gadā.

Par Brexit viņa saka līdzīgi premjerei – ka balsojums ir balsojums –, bet arī uzsver, ka Rietumanglija referendumā pārliecinoši nobalsoja par palikšanu ES. Viņa to skaidro ar vietējā biznesa struktūru, kas ir orientēts uz starptautisku darbību, un attiecīgi noskaņotiem iedzīvotājiem. Laikraksts The Guardian vērtē, ka Rietumanglija no globālās krīzes ir tikusi laukā «ar mazāku drāmu». «Tas ir tāpēc, ka reģionā bija pareizās prasmes un spējīgi uzņēmumi, kas ir orientēti uz jauninājumiem un pārmaiņām, kā arī lielākoties ir starptautiski orientēti,» saka P. Grīra. «Spēja pārdzīvot krīzi acīmredzot ir daļēji saistīta ar reģionā esošo uzņēmumu dabu un cilvēkiem, un citas valsts daļas globālo krīzi piedzīvoja smagāku, kas acīmredzami ir atspoguļojies arī Brexit balsojumā. Proti, citi reģioni bija salīdzinoši vairāk dzīvojuši pirmskrīzes burbulī, bet valsts dienvidaustrumos un dienvidrietumos reģionu ekonomika izrādījās reālistiskāka, kas mūsdienās nozīmē industriju radošumu un spēju pielāgoties.»

Britu valdības atbilde krīzei ir bijusi virknē rīcībpolitiku, kas fokusējās uz ekonomikas izaugsmi. T. Meja pēc Brexit referenduma ir izteikusies arī par atgriešanos pie nacionālās industriālās stratēģijas. P. Grīra par to ir piesardzīga: «Ir jābūvē ap to, kas jau notiek reģionos, – tam ir jābūt šīs stratēģijas centrā. Iepriekš arī Lielbritānijā un citās valstīs aizvien ir redzamas industriālās stratēģijas, kas ir plānotas no augšas uz leju, izvēloties dažus potenciālos nākotnes čempionus. Bet tas nav tik vienkārši. Es jau norādīju, kas šo reģionu ir darījis veiksmīgu, un nākotnes stratēģija mums ir jābūvē uz šīs sistēmas. Ilgtspējīgām veiksmēm politikā ir jāiet rokrokā ar ekonomiku, kas nozīmē esošo veiksmes stāstu izvēršanu. Praktiski tas ir – būvēt tālāk uz LEP bāzes un pārvaldības decentralizācijas, dodot lemšanas varu un līdzekļus reģioniem.»

Didzis Meļķis
“Dienas Bizness”

2017. gada 19. janvāris

West of England LEP ir Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības kameras partneri: http://latvianchamber.co.uk/lv/south-west-of-england-lep/