Nenoteiktība Lielbritānijā rada labvēlīgus apstākļus ieiešanai šai tirgū.

Izmanto juku priekšrocības
Nenoteiktība Lielbritānijā rada labvēlīgus apstākļus ieiešanai šai tirgū;
latviešus tas interesē jebkurā gadījumā

Šodien notiekošajās Lielbritānijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās to ierosinātājas un konservatīvo premjeres Terēzas Mejas aprēķins ir nostiprināt savas politiskās pozīcijas valstī un rīcības mandātu izstāšanās no ES jeb Brexit sarunās. Konservatīvo paredzamo uzvaru Lielbritānijā neapšauba praktiski neviens, lai gan kopš ārkārtas vēlēšanu izsludināšanas premjeres pozīcijas sakritību un politisko kļūdu dēļ nav vairs tik pārliecinošas. Kā to intervijā aģentūrai Bloomberg saka britu liberāldemokrātu politiķe un bijusī valsts transporta ministre Sjūzena Kramere, «vispārējās vēlēšanās jūs nekad nevarat droši zināt, kādi ir īstie temati, par kuriem cilvēki balso».

Britu pludiņš

Tā ir noticis arī šoreiz, starplaikā aktualizējoties nebūšanām britu nacionālajā lepnumā – veselības aprūpes sistēmā, kuras jauda izrādās zemāka par domāto. Tajā tiek vainoti valdošie konservatīvie. Tāpat par labu nav nākusi T. Mejas nepiedalīšanās publiskajās BBC debatēs ar politiskajiem konkurentiem, savā vietā aizsūtot iekšlietu ministri. «Tas sašķobīja šīs konservatīvās elites partijas pozīcijas, izraisot arī mārciņas vērtības samazināšanos,» DB šo situāciju komentē Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības kameras (LLTK) vadītājs Mārcis Liors Skadmanis.

Mārciņa kā politiskās situācijas pludiņš pēc 18. aprīlī izsludinātajām vēlēšanām ir ar acīmredzamu iegrimi (skat. grafiku). Sava daļa tajā gan ir arī Anglijas bankas monetārajai politikai, un kopumā ekspertu vērtējumā konservatīvo vairāk vai mazāk spēcīga uzvara šodienas vēlēšanās mārciņas vērtībā ir jau iecenota. Tā investīciju kompānijas Allianz Global Investors stratēģis Nīls Dveins Bloomberg saka, ka, «ja ļaudis domātu, ka Terēza Meja varētu netikt pārvēlēta, tad mēs neredzētu mārciņas salīdzinošo stabilitāti, kāda tā ir līdz šim. Pašlaik tirgos acīmredzami ir iecenota konservatīvo valdība, un es tam piekrītu, jo par T. Meju kā Brexit līderi balsos arī tie, kas agrāk būtu balsojuši par UKIP. Šo cilvēku loģika ir – ja reiz es balsoju par Brexit, tad es tagad balsošu par torijiem, jo viņi piepildīs Brexit solījumu.» Viņš piebilst, ka pēc vēlēšanu ierosināšanas «nožēlojami ir tas, kā konservatīvie ir vadījuši priekšvēlēšanu kampaņu, jo tā vietā, lai koncentrētos uz ekonomiku un Brexit tēmām, viņi ir iepinušies veselības aprūpes un labklājības problēmās, kas ir samulsinājis ļoti daudzus». Uz pašu britu aktualitāšu daudzveidību, kamēr vērotāji no malas koncentrējas uz Brexit problemātiku, DB norāda arī M. Skadmanis.

Pēc viņa novērojumiem tieši pēdējā laikā gan no Latvijas uzņēmēju puses ir pieaugusi interese par ieiešanu Lielbritānijā. «Interese ir pakalpojumu sniegšanas jomā, piemēram, no dizaina un arhitektūras uzņēmumu puses, kā arī par Angliju interesējas kosmētikas ražotāji un, protams, IT un inovatīvie uzņēmumi. Viņu interese acīmredzot ir atvērt šeit uzņēmumu, kamēr noteikumi ir skaidri, un nosargāt savu nākotnes pozīciju šeit.» «Pašreizējā nedrošība Lielbritānijā rada arī savas iespējas un priekšrocības, sevišķi biznesa sākšanai,» saka M. Skadmanis. Pirmām kārtām, mārciņas kursa dēļ Lielbritānijas tirgus Eiropas uzņēmumu ienākšanai ir kļuvis lētāks. «Apzinoties, ka Lielbritānija no kartes nepazudīs un noteikti attīstīsies un atgriezīsies savā normālajā ritmā, šie uzņēmumi, kas būs izmantojuši izdevīgāku biznesa sākšanas brīdi un nosargājuši savu pozīciju tirgū, pieredzēs izaugsmi un attīstību.»

Otrām kārtām, pamata juridiskie jautājumi, sākot ar Eiropas biznesu meitas uzņēmumu dibināšanu, kontu atvēršanu un kredītu iegūšanu paredzami saglabāsies pašreizējā statusā tuvākos divus gadus, un interesenti steidz izmantot arī to. Tāpat svarīgs apsvērums ir salīdzinoši zemākās īres cenas, kas Londonā un citur ir kritušās valūtas svārstību un tirgus nedrošības dēļ. Pēc LLTK novērojumiem pārceļas mazi un vidēji uzņēmumi, kam biznesa migrēšana nav tik apgrūtinoša. Pašlaik gan no Latvijas puses interese gan nav tik daudz par pārcelšanos, cik par biznesa izvēršanu, mērķējot tieši uz Lielbritāniju un plānojot to izmantot arī kā atspērienu tālākiem plāniem.

Briti interesē tāpat

Šādu taktiku DB apstiprina arī veselības aprūpes IT risinājumu izstrādātāja Meditec dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Sils. «Kad mēģinām savus risinājumus pārdot ārzemēs, itin bieži ir sarežģīti ieskaidrot, kas tā Latvija ir, jo bieži vien sapratne par šo reģionu tālāk par Poliju nesniedzas. Tad vienkāršāk ir, ja mēs viņiem pozicionējamies kā Lielbritānijā reģistrēta kompānija. Tas, ka ražotne ir kaut kur attālāk Eiropā – Latvijā, jau nav tik svarīgi.» M. Sils saka, ka nav gan tik skaidrs, vai, dibinot meitas uzņēmumu, Meditec interesē arī pašas Lielbritānijas tirgus. «Nevarētu teikt, ka pats Lielbritānijas tirgus mūs interesētu vairāk nekā ASV vai arābu valstu tirgi, kas no turienes ir vieglāk aizsniedzami.» Viņš arī norāda, ka uzņēmuma attīstība ir organiska un šai interesei ar Brexit nav nekāda sakara.

Pārliecību par meitas kompānijas atvēršanu Lielbritānijā viņš guvis pērnruden, LLTK rīkotajā tirdzniecības misijā tiekoties un parunājoties ar britu Uzņēmumu reģistra vadītāju un saprotot reģistrēšanās procedūras vienkāršumu un lētās izmaksas. Tas ir motivējis rīkoties, lai arī akūtas nepieciešamības izvērst biznesu globāli nav. «Mēs domājam šai virzienā, ieskaitot varbūtību ieiet ASV, tomēr ir vēl daudz darāmā arī mūsu pašu mājas tirgū ‒ Latvijā.»

Jautāts par sava biznesa iespējām Baltijas kaimiņos, M. Sils saka, ka Meditec pakalpojumiem būtisks ir tirgus apjoms, jo «ieguldījumi, lai piemērotos vienam konkrētam tirgum, lai tā būtu Lietuva, vai Lielbritānija, ir līdzīgi, bet atdeve ir atšķirīga. Tāpēc mums pašlaik ir vienlīdz izdevīgi strādāt ar Dubaju, Viļņu vai Vašingtonu, un saprotams, ka iespējamais fokuss ir uz lielākiem spēlētājiem.»

Sava biznesa globalizācijas iespēju M. Sils redz kompanjonu piesaistē, kas Meditec produktus izplatītu citos tirgos. «Jo apzināmies jau, ka vieni paši visos tirgos mēs galā netiksim, un, esot Lielbritānijā, ir liela iespēja atrast kompanjonus arī šādai sadarbībai.»

Neatkarīgi no Brexit un dabiski plānojot pakalpojumu eksportu pasaulē Lielbritānijas jaundibinātajā meitas uzņēmumā sparīgāk darboties domā arī failiem.lv izveidotājs un vadītājs Jānis Viklis. «Mums iepriekš bija eksperimenti eksportam uz Skandināviju, Krieviju, arī Ukrainu, ASV un Kanādu, bet tur bija sarežģījumi vai nu valodas, vai attālumu, vai citu iemeslu dēļ. Savukārt Lielbritānija ir salīdzinoši viegli aizsniedzama, un tā galu galā ir arī pasaulē universālās angļu valodas šūpulis. Somijā un Zviedrijā mums bija problēmas tieši ar vietējo valodu sapratni, jo izrādās, ka pakalpojumu nodrošināšanai bez tām neiztikt.»
Attiecīgi visvienkāršāk ir darboties lielākā tirgū, kurā pietiek ar angļu valodas zināšanām. «Tas ir svarīgi arī tāpēc, ka mēs savus pakalpojumus virzām pašapkalpošanās virzienā ar maksimāli lielu automatizāciju. Ja pa vidu ir atbalsta pakalpojumi dažādās valodās, tas visu sarežģī.» J. Viklis arī uzsver Lielbritānijas izdevīgo pozīciju attiecībās ar Britu Nāciju sadraudzības valstīm. Ar esošu biznesu Lielbritānijā tālākā izplešanās uz šiem tirgiem ir visai iespējams nākamais solis.

Didzis Meļķis
“Dienas Bizness”

2017. gada 8. jūnijs